Latam 20

Paldies latiņam!

Latvijas Jubilejas Lati

Latvijas jubilejas LatiKopš 2001. gada Latvijas Banka ir laidusi apgrozībā vairākas īpašas viena lata monētas, kur katrai ir īpašs reversa dizains. Šīs īpašās monētas ir kļuvušas par daudzu latviešu kolekcionētu objektu, īpaši tagad, kad latu ir nomainījis eiro. Šajā rakstā es piedāvāju kopā apskatīt visus 23 īpašos latiņu un to skaisto dizainu.

Pirmā šāda monēta apgrozībā tikai laista 2001. gadā un tās reversā ir attēlots stārķis, kurš veido ligzdu, bet aversā – ierastais Latvijas ģerbonis ar gada skaitli 2001. Šī monēta ir veidota no vara un niķeļa sakausējuma un tās tirāža ir 250 000 monētas.

Nākamā monēta  – tā sauktā skudra, jo tās reversā ir attēlota skudra – tika izlaista 2003. gadā un materiāls, kas izmantots, lai izveidotu šo monētu, kā arī tās tirāža ir tāda pati kā stārķa monētai.

Gadu vēlāk 2004. gadā tika izdota nākamā īpašā monēta ar reversā attēlotu sēni. Šīs monētas tirāža tika palielināta līdz 500 000 monētām.

2004. gadā tika izdota arī monēta ar pasaku varoņa Sprīdīša attēlu. Tā kā Latvija 2004. gadā pievienojās Eiropas Savienībai, tad šī monēta tika veidota par godu šim notikumam un tās reversu papildina arī ap Sprīdīša attēlu puslokā izkārtotas 10 zvaigznes un uzraksts “Latvija – ES 2004”. Un arī šī monēta tika izdota 500 000 eksemplāros.

Nākamajā gadā tika izdota Latvijas lata monēta ar Rīgas Sv. Pētera baznīcas torņa smailē esošā gaiļa attēlu reversā, kurai tirāža saglabājās 500 000 monētas.

2005. gadā arī tika izdota monēta ar reversā esošu kliņģera atveidu, par godu Ziemassvētkiem, jo kliņģeris vēsturiski bija viena no Latviešu Ziemas saulgriežu svinību galda sastāvdaļām.

Uz nākamā gada Vasaras saulgriežiem jeb Jāņiem tika izdota monēta ar reversā redzamu līgotāja profilu ar Jāņu vainagu galvā.

Arī 2006. gada nogalē tika izdota lata monēta ar priedes čiekuru, kura tirāža jau tika palielināta līdz 1 000 000 monētām.

Nu jau par tradīciju bija kļuvis izdot 2 īpašās lata monētas gadā. 2007. gadā 1 000 000 eksemplāros tika laista apgrozībā lata monēta ar tās reversā redzamu pūcessaktas attēlu. Šī sakta bija īpaša, jo tā bija izplatīta Latvijas teritorijā dzīvojošo cilšu vidū ap 8. un 9. gadsimtu, un tās tika izmantotas vīriešu virsdrēbju aizdarei.

2007. gadā arī tika izdota lata monēta ar sniegavīru ar slotu, šalli ap kaklu un spaini cepures vietā par godu Ziemassvētkiem. Šāda izvēle – sniegavīra attēls – tika izvēlēts, jo sniegavīrs ir kļuvis par Ziemassvētku un arī ziemas simbolu. Šī sniegavīra slota simbolizē čaklumu un darbošanās prieku.

2008. gadā tika izdota monēta ar reversā attēlotu ūdensrozi, kuras tirāža jo projām bija 1 000 000 monētas.

Šajā pašā gadā 2. monēta tika izdota ar reversā attēlotu skursteņslauķi. Tā kā skursteņslauķis ar savām spožajām pogām un melno kamzoli simbolizē veiksmi un laimi, tad tā tēls bija labākā izvēle monētai, kura tika veidota par godu gadu mijai.

2009. gada pirmā monēta bija ar tās reversā redzamu Nameja gredzenu, kas ir viena no populārākajām Baltu rotām, kuru nēsā gan vīrieši, gan sievietes.

Tā paša gada otrajā pusē tika izdota Latvijas lata monēta, kuras reversa centrā bija izgreznotas Ziemassvētku eglītes attēls. Egles greznošana uz Ziemassvētku svinībām jau 500 gadus ir Latvijas tradīcija, kā arī egle ir koks, kurš veidu piekto daļu no Latvijas mežiem, tādēļ bija tikai pareizi šo dižo koku attēlot uz Ziemassvētkiem veltītas monētas.

Neierasti citiem gadiem, 2010. gadā tika izdotas veselas trīs īpašās Latvijas lata monētas. 1. bija monēta ar reversā esošu krupja attēlu, kurš latviešu tautasdziesmās ir auglības nesējs, viņa klātbūtne tajā simbolizē un vairo ražu, kā arī krupis ir svētības nesējs lopiem un laimes nesējs cilvēkiem.

Divas atlikušās 2010. gada monētas ir ļoti līdzīgas. To reversā ir attēlots pakavs, tikai atšķirība ir tajā, ka vienas monētas reversā pakavs ir vērsts un leju, bet otras – uz augšu. Pakavs daudzu tautu kultūrā, ieskaitot Latvijas kultūru, ir laimes un veiksmes nesējs. Vienā kultūrā ir teikts, ka pakavs ir jāpiestiprina ar galiem uz augšu, bet citā – ar galiem uz leju,  un tā kā Latviešu folklorā ir sastopami abi šie varianti: uz augšu vērstais pakavs nesīs laimi no debesīm, bet uzleju vērstais – no zemes, tad arī monētas ir kaltas attēlojot abus variantus.

2011. gadā  uz Jāņiem apgrozībā tika laistas 1 000 000 monētas ar to reversā attēlotu alus kausu, jo jau izsens alus dzēšana ir nozīmīga Latviešu līgošanas tradīcija.

Otra 2011. gada monēta, manuprāt, ir viena no skaistākajām šīm īpašajām monētām, jo tās reversā ir attēlota piparkūku sirds, par godu Ziemassvētkiem un piparkūku cepšanas tradīcijām uz šiem svētkiem.

Nākamajā 2012. gadā pirmā šī gada monēta bija tās reversa centrā attēlotu ezi ar lata nomināla vērtību 1 uz tā adatām. Ezis ir daudz latviešu tautas pasaku varonis, kurās tas ir attēlots kā gudrs, bet viltīgs dzīvnieks. Un arī ticējumos ezis ir pieminēts visai bieži. Viens no šādiem ticējumiem vēsta, ka eža adatu vajag nēsāt visu līdzi, jo tad vienmēr labi klāsies.

Otra 2012. gada monētiņa ir ar tās reversa centrā attēlotiem diviem kopā ar lenti sasietiem zvaniņiem. Zvaniņiem un zvanu skaņām gan dažādu tautu mitoloģijā, gan vienkārši pasakās un pat kristietībā ir īpaša nozīme, taču tā gandrīz vienmēr saistās ar Ziemassvētku laiku, tādēļ tieši zvanu attēls ir ideāls 2012. gada Ziemassvētku simbols.

Pēdējais gads, kad tika izdotas īpašās Latvijas lata monētas bija 2013. gads un arī šajā gadā tika izdotas divas brīnišķīgas monētas. Pirmā no tām bija monēta ar reversā attēlotu kokli, kas ir sens baltu izcelsmes mūzikas instruments un bieži tiek uzskatīta par latviešu tautas mūzikas instrumentu.

Un pēdējā īpašā lata monēta tika veidota par godu pārejai no latiem uz eiro. Tā sauktās paritātes monētas reversā ir attēlots cipars 1, kas atveidots kopā ar centrāli simetrisku attēlu. Blakus šim vieniniekam ir uzraksts “,42 EIRO”, kas simbolizē to, ka Latvijā mainīsies valūta, kas ir lielas pārmaiņas visai Latvijas tautai, taču tas ir arī ceļš uz jauniem notikumiem un iespējām.