Latam 20

Paldies latiņam!

Kas ir monēta?

moetasKatrā valūtā ir gan tā sauktā paīra nauda, gan monētas, kuras reprezentē mazākās naudas vienības vērtības. Bet kas tad īsti ir monēta, un kad pirmo reiz tā ir sākta lietot tu varēsi izlasīt šajā rakstā.

Monētas ir cieta metāla gabali, kurus parasti izmanto kā naudas vienību. Parasti visas vienas vērtības monētas sver vienādi, taču to svars var atšķirties starp dažādām vērtībām, piemēram, 1 eiro un 2 eiro monētas nav ne vienādā svarā, ne nominālā vērtībā. Jebkuras monētas parasti tiek vairumā ražotas  naudas kaltuvē, un apgrozībā tās var nonākt tikai, ja tās klajā laiž katras konkrētās valsts valdība.

Monētas aizsākumi ir meklējami jau dzelzs laikmetā Grieķijā, Indijā un pat Ķīnā. Bet tās plašāk sāka izplatīties tikai ap 6. un 5. gadsimtu pirms mūsu ēras tādās valstīt kā Grieķijā un Persijā. Vēlāk monētas kā vienīgo naudas vienība tika izmantotas gan Romas Impērijā, gan dažādās valstīs Viduslaikos, kad to vērtību reprezentēja tas, no kāda metāla tās tika izgatavotas. Viduslaiku beigās Eiropā ienāca arī papīra nauda, un tad monētas arī ieguva to lomu, kādu tās pilda arī pašreiz – mazāko naudas vienību vērtības.

Monētas parasti izgatavo no kaut kāda metālu sakausējuma vai arī sintētiski radīta metāla, kas mūsdienās jau ir populārāks monētu materiāls. Monētu ierastā forma ir diskveidīga jeb apaļa. To pusi, kur ir attēlots vai nu valsts ģerbonis, vai monarha bilde, sauc par aversu, bet otru monētas pusi, uz kuras ir attēlota tās vērtība, sauc par reversu.

Ir arī īpašas kolekcionāru monētas, kuras ir izgatavotas no dārgmetāliem, piemēram, zelta vai sudraba un parasti tiek glabātas kā liela vērtība vai nākotnes ieguldījums. Šīs monētas netiek izmantotas ikdienas norēķinos. Visbiežāk šādas tā sauktās kolekcionāru vai ieguldījumu monētas ir ražotas pēc 1800. gada un kādu laiku ir bijušas apgrozībā to izcelsmes valstī. Šo monētu vērtība ir stipri lielāka nekā parasto ikdienā lietojamo monētu vērtība, dažreiz mērāma pat simtos dolāru.

Arī Latvijā ir  izplatītas sava veida kolekcionārtu monētas – īpašās svētku lata monētas, kuras atšķiras no parastā lata monētām ar īpašu dizainu, piemēram pakavu vai stārķi ierastā laša vietā. Šīs viena lata monētas savā vērtībā gan neatšķiras no parastakām lata monētām, un tās arī nereti tika izmantoas ikdienas pirkumos, taču tās vienalga bija īpašas.